Enerģijas patēriņa optimizācija kļūst arvien svarīgāka Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, īpaši ņemot vērā mainīgās elektroenerģijas cenas un pieaugošās tīkla maksas. 2025. gada aprīlī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 77,39 EUR/MWh, kas ir par 28% augstāk nekā 2024. gada aprīlī, kaut arī par 16% zemāk nekā martā. Šāda cenu svārstība rada nepieciešamību pēc efektīvām stratēģijām enerģijas patēriņa samazināšanai un izmaksu optimizācijai.
Īstermiņa pasākumi: uzvedības maiņa un patēriņa optimizācija
Ikdienas paradumu maiņa
Pirmais solis ceļā uz zemāku enerģijas patēriņu ir mūsu paradumu pārskatīšana. Šīs izmaiņas var ieviest gandrīz nekavējoties un bez lielām investīcijām:
- Optimizēt patēriņu atbilstoši cenu svārstībām – izmantojiet energoietilpīgās ierīces (veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, elektriskās plītis) periodā, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Cenu prognozēs var orientēties pēc Latvenergo publicētajiem datiem.
- Samazināt apgaismojuma patēriņu – maksimāli izmantojiet dabisko gaismu, pārkārtojot darba zonas tuvāk logiem, un iesakiet visiem mājsaimniecības vai uzņēmuma locekļiem izslēgt gaismu telpās, kurās neviens neatrodas.
- Pielāgot apkures un dzesēšanas iestatījumus – samazinot temperatūru par 1°C ziemā vai paaugstinot vasarā par tādu pašu vērtību var ietaupīt līdz 10% no šo sistēmu patērētās enerģijas. Piemēram, ziemā ideāla temperatūra apdzīvotās telpās ir 19-21°C, bet naktī vai prombūtnes laikā to var samazināt līdz 16-18°C.
Saules enerģijas izmantošana patēriņa grafika pielāgošanai
Latvijā strauji pieaug saules enerģijas īpatsvars – 2024. gada novembrī sadales sistēmā pieslēgto saules paneļu jauda sasniedza 600 MW, un līdz 2025. gada beigām tā varētu pieaugt līdz 900 MW. Šī tendence rada gan izaicinājumus, gan iespējas:
- Plānot energoietilpīgās aktivitātes saulainos periodos – veļas mazgāšana, trauku mazgāšana, ūdens sildīšana un citas darbības, kas patērē daudz elektroenerģijas, var tikt plānotas dienas vidū, kad saules enerģijas ražošana ir vislielākā un elektrības cenas mēdz būt zemākas.
- Ieviest viedo mājas sistēmu, kas automātiski pielāgo ierīču darbību atbilstoši saules enerģijas pieejamībai un elektroenerģijas cenu svārstībām. Šāda sistēma var, piemēram, ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu vai ūdens sildītāju, kad elektroenerģijas cena nokrītas zem noteikta sliekšņa.
Ilgtermiņa pasākumi: tehnoloģiskie risinājumi un investīcijas
Energoefektīvas iekārtas un sistēmas
Ilgtermiņā vislielāko ietaupījumu nodrošina mērķtiecīgas investīcijas energoefektīvās tehnoloģijās:
- Energoefektīvu elektrisko ierīču iegāde – mūsdienu A+++ klases ierīces patērē līdz 50% mazāk enerģijas nekā vecākas ierīces. Piemēram, jauns A+++ ledusskapja-saldētavas kombinācija var patērēt tikai 150-200 kWh gadā, kamēr 10 gadus veca ierīce varētu patērēt 350-500 kWh.
- Apgaismojuma nomaiņa uz LED – samazina elektroenerģijas patēriņu apgaismojumam līdz pat 80%. LED spuldzes ne tikai patērē mazāk elektrības, bet arī kalpo 5-10 reizes ilgāk nekā tradicionālās kvēlspuldzes.
- Ēku siltināšana un logi ar augstu energoefektivitāti – samazina siltuma zudumus ziemā un novērš pārkaršanu vasarā. Labi siltināta ēka var samazināt apkures un dzesēšanas izmaksas par 20-40%.
Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas
Enerģijas uzkrāšanas risinājumi, piemēram, bateriju sistēmas, kļūst par stratēģisku instrumentu maksimālā enerģijas patēriņa samazināšanai:
- Izlīdzina slodzes maksimumu – samazina maksimālās jaudas patēriņu, kas būtiski ietekmē elektroenerģijas izmaksas uzņēmumiem. Piemēram, rūpniecības uzņēmums var izmantot baterijas, lai ierobežotu maksimālo jaudas patēriņu pīķa stundās, tādējādi izvairoties no augstām maksimālās slodzes maksām.
- Uzkrāj lētāku elektroenerģiju – uzlādē baterijas, kad elektrības cena ir zema (parasti naktī vai augstas saules ģenerācijas laikā), un izmanto uzkrāto enerģiju, kad cenas pieaug (rīta un vakara stundās).
- Nodrošina rezerves enerģiju – pasargā no elektroapgādes pārtraukumiem, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem ar nepārtrauktu ražošanas procesu vai kritisko infrastruktūru.
Storinum piedāvā pilna servisa bateriju uzglabāšanas risinājumus, kas palīdz ne tikai samazināt maksimālo patēriņa slodzi, bet arī iegūt papildu ienākumus, piedaloties enerģijas tirgū. Ar efektivitāti līdz 91,3% un 99,999% darbības laiku, šie risinājumi nodrošina investīciju atdevi 2-4 gadu laikā, kas ir ievērojami ātrāk nekā daudziem citiem energoefektivitātes risinājumiem.
Valsts stratēģijas un atbalsta mehānismi
Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam, ko izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija, ietver virkni mērķu un pasākumu enerģijas patēriņa samazināšanai:
- AER (alternatīvo enerģijas resursu) mērķis – līdz 2025. gadam sasniegt 44,3% AER īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kā norāda Centrālās statistikas pārvaldes dati
- Atbalsta programmas – valsts un ES fondu finansējums energoefektivitātes pasākumiem un AER ieviešanai, tostarp grantu programmas ēku renovācijai, AER tehnoloģiju ieviešanai un energoefektīvu ražošanas iekārtu iegādei
- Energokopienu attīstība – iespēja veidot vietējās enerģijas ražošanas un patēriņa kopienas, kas ļauj dalībniekiem kopīgi ieguldīt AER projektos un gūt ekonomiskos ieguvumus
Ražošanas un patēriņa balanss kā izaicinājums
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas enerģētikas sektorā 2025. gadā ir ražošanas un patēriņa balanss. Saskaņā ar AST elektroenerģijas tirgus apskatu, 2025. gada aprīlī vietējā ražošana nodrošināja 74,58% no patēriņa, bet mūsu kaimiņvalsts Lietuva jau spēja saražot vairāk nekā patērēt (100,04%). Šī tendence norāda uz nepieciešamību efektīvāk pārvaldīt enerģijas plūsmas.
Hibrīdās elektrostacijas un mikroģeneratori ar akumulatoriem kļūst par neatņemamu enerģētikas sistēmas sastāvdaļu, lai pārvaldītu saules enerģijas pārpalikumus un novērstu negatīvas cenas periodā, kad saražotās enerģijas ir pārāk daudz. Latvijas sadales tīkla eksperts norāda, ka 2025. gadā šie jautājumi kļūs arvien aktuālāki, jo saules enerģijas jauda turpina pieaugt.
Gudra pieeja enerģijas patēriņa samazināšanai
Maksimālā enerģijas patēriņa samazināšana prasa kompleksu pieeju, apvienojot gan uzvedības izmaiņas, gan tehnoloģiskos risinājumus. Vispirms identificējiet lielākos enerģijas patērētājus savā mājā vai uzņēmumā un tad izstrādājiet konkrētu rīcības plānu:
- Veiciet enerģijas auditu – identificējiet patēriņa veidus un ierīces, kas patērē visvairāk. Profesionāls audits uzņēmumam var atklāt negaidītus enerģijas zudumu avotus, piemēram, noplūdes saspiestā gaisa sistēmās vai nepareizi iestatītus ražošanas procesus.
- Ieviesiet monitoringa sistēmu – pastāvīgi sekojiet enerģijas patēriņam, lai identificētu anomālijas. Viedās uzskaites sistēmas var sniegt detalizētus datus par patēriņu dažādos diennakts periodos un palīdzēt identificēt ietaupījuma iespējas.
- Izstrādājiet īstermiņa un ilgtermiņa plānu – sāciet ar vienkāršiem uzvedības maiņas pasākumiem un pakāpeniski ieviesiet tehnoloģiskos risinājumus. Piemēram, pirmajā gadā koncentrējieties uz uzvedības maiņu un mazām investīcijām (LED apgaismojums), otrajā gadā plānojiet lielākas investīcijas (ēku siltināšana, energoefektīvas iekārtas), bet trešajā gadā apsveriet AER un enerģijas uzkrāšanas risinājumus.
- Apsveriet enerģijas uzkrāšanas risinājumus – īpaši, ja jūsu uzņēmumam ir augstas maksimālās slodzes izmaksas. Bateriju sistēmas var samazināt jaudas pieprasījumu par 30-50% pīķa stundās, ievērojami samazinot mēneša rēķinu.
Efektīva enerģijas pārvaldība kļūst par konkurētspējas priekšrocību uzņēmumiem un ļauj mājsaimniecībām būtiski samazināt ikmēneša izdevumus. Ar gudru pieeju un mūsdienīgiem risinājumiem maksimālā enerģijas patēriņa samazināšana ir ne tikai iespējama, bet arī finansiāli izdevīga stratēģija ilgtermiņā.
Ieviesiet šīs stratēģijas pakāpeniski, sākot ar vieglāk īstenojamiem pasākumiem, un jau pirmajā gadā varat sagaidīt 10-15% enerģijas patēriņa samazinājumu. Savukārt kompleksa pieeja, kas ietver gan uzvedības maiņu, gan tehnoloģiskos risinājumus, ilgtermiņā var samazināt enerģijas patēriņu par 30-50%.